Biedrība Latvijas Komponistu savienība (LKS) ir organizācija, kura vieno latviešu profesionālos komponistus un muzikologus. LKS mērķi un uzdevumi ir: Latvijas profesionālās mūzikas un zinātnes veicināšana, aizstāvot biedru intereses, rosinot izaugsmes iespējas, kā arī ceļot biedru radošā darba prestižu Latvijā un pasaulē.

Sēru vēsts

Pēteris Plakidis (4.03.1947 – 8.08.2017)

Tieši savā jubilejas gadā mūs ir atstājis lielākais mūzikas dzejnieks un interprets, kādu pazīstu latviešu komponistu vidū.

Pēc biogrāfijas datiem – arī “visakadēmiskākais”, jo kopš pats sācis studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, tā arī no tās nav šķīries. Kompozīcijas klase, asistentūra , profesūra. Arī vistipiskākais latviešu komponista izglītības un darba ceļš – Dārziņskola, Konservatorija, Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, iecienīts kino komponists, arī izcilo lellu filmu līdzradītājs. Un tomēr Pētera Plakida devums ir īpašs, ne ar ko citu nesalīdzināms ne tikai viņa brīnumainā talanta dēļ, bet arī viņa pilnskanīgās daudzpusīgas dzīves mūzikā dēļ. Mēs atvadāmies no vesela laikmeta, kurā mākslas brālības saites starp komponistu uz interpretu, starp kameransambļa dalībniekiem, starp dzeju un mūziku, starp dzejniekiem un mūziķiem bija spēcīgākas par jebkuru konjunktūru. Viņš piederēja mūzikas “savējo” laikmetam, kur tikai talants un izpratne bija svarīgi.

Pētera Plakida komponista un interpreta devums ir vienlīdz nozīmīgi. Vai tas būtu viņa paša solo jaunības šedevrā “Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem”, vai instrumentālais kameransamblis ar Ivaru Bezprozvanovu un Eriku Mandatu “Transatlantic trio”, vai neaizmirstamie dueti ar dzīvesbiedri Maiju Krīgenu, kam veltīti skaistākie latviešu dzejas lasījumi: Raiņis, Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Māris Čaklais, Knuts Skujenieks Pētera Plakida mūzikā un klavierspēlē ir atraduši noturīgu un smalku tiltu uz klausītāju.

Kamermuzicēšanas daba –izjūtas smalkums, mīlestība pret detaļām, iejūtība pret partneriem un mūziku kā dzīvu organismu – ir vadījusi Pētera Plakida komponista domu arī lielajos simfoniskajos darbos un kora opusos. Mūzikai un muzicēšanai Pēteris bija nodevies gandrīz pilnībā: “Mans ideāls – kalpošana mūzikai . lai kādās formās tas izpaustos, es ar lielu prieku jūtos kā šīs kundzes kalpone”.

Simfonija korim “Nolemtība” ar Ojāra Vācieša vārdiem ir rakstīta kā laikmeta mesa. Tā nolemtība ir dzīvot un palikt ar savu tautu. Šogad jaunie mūziķi daudz spēlē Pētera Plakida mūziku un es ticu, ka spēlēs joprojām. Tā ir mīlestība, kas nepāriet.

 

Latvijas Komponistu savienības,

Latvijas Kultūras ministrijas,

Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas vārdā

Ingrida Zemzare

 

Foto: Jānis Porietis https://www.janisphoto.com

 

Lietotāja Latvijas Radio 3 attēls.

 
Gaviļnieki augustā

Sveicam LKS biedrus - augustā dzimušos:

04.08. - Mārīte Dombrovska

09.08. - Marina Gribinčika

10.08. - Līga Jakovicka

19.08. - Juris Karlsons

19.08. - Ilze Arne

19.08. - Ludvigs Kārkliņš

22.08. - Pēteris Butāns

26.08. - Ruta Paidere

27.08. - Guntars Gedulis

28.08. - Lolita Štarka Vambute

31.08. - Inna Petļaka


 
Dzirdēt jaunos

Radošā pēcpusdiena

Latvijas Komponistu savienība š.g.18.jūlijā aicināja klausīties jauno komponistu Madaras Pētersones, Alekseja Peguševa un Armanda Aleksandravičus muzikālos pieteikumus, stājoties Komponistu savienībā.

 

Radošā pēcpusdiena notika LKS telpās, Baznīcas ielā 37-3, plkst.15.00.


 
Eiropas mūzikas forums

 

Latvijas Nacionālās mūzikas padomes dalība

7. Eiropas mūzikas forumā un

Pasaules mūzikas padomes ģenerālā asamblejā

2017.g. 9.-12. jūlijā Pafā, Kiprā.

Dalībnieki

Latvijas Komponistu savienības dibinātā Latvijas Nacionālā mūzika padome (LNMP) ir Eiropas mūzikas padomes biedrs un partneris ES ERASMUS+ projektā STAMP. Latvijas nacionālā mūzikas padomē šobrīd ir 16 biedri - dažādas mūzikas nozares nevalstiskās organizācijas un apvienības.

Eiropas mūzikas padomes rīkotajā forumā Pafā Latvijas Nacionālo mūzikas padomi pārstāvēja tās valdes locekļi Dace Bluķe (Latvijas Komponistu savienība) un Irina Švarcbaha (izdevniecība “Musica Baltica”), kā arī LNMP biedra izdevniecības Musica Baltica” vadītāja Solvita Sējāne.

Pasaules mūzikas padomes ģenerālā asamblejā LNMP pārstāvēja tās valdes locekļi Dace Bluķe un Irina Švarcbaha. Latvija piedalījās ar savam statusam piešķirtajām 3 balsīm.

Eiropas mūzikas forums

1. Foruma centrālā diskusiju tēma bija Kultūras diplomātija” - kā to izmantot valstu ārpolitikas veidošanā, dialogam, kad politiskie jautājumi ir iestrēguši. 2016. gada jūnijā tika pieņemta ES stratēģija “Starptautiskām kultūras attiecībām", kuras mērķis ir veicināt ES un tās partnervalstu kultūras sadarbību un veicināt globālu kārtību, kuras pamatā ir miers, tiesiskums, vārda brīvība, savstarpēja sapratne un cieņa pret pamatvērtībām “

2. Eiropas mūzikas padome ir viens no ES vadošo institūciju konsultatīvajiem partneriem. Šajā kontekstā forumā tika diskutēts par EMP iesaisti un ieteikumu sagatavošanu nākamajam ES finanšu periodam pēc 2020-tā gada. Esošās kultūras atbalsta programmas “Radošā Eiropa” statistika liecina, ka ievērojamu budžeta daļu saņem mūzikas projekti. Eiropas mūzikas padomes ieskatā tas ir pamats diskusijām par īpašas mūzikas projektu atbalsta programmas veidošanu nākamajam finanšu periodam. Darbs pie ieteikumu izstrādes tiek izvirzīts kā viens no prioritārajiem uzdevumiem padomes turpmākajā darbībā. Šajā sakarā Latvijas Nacionālā mūzikas padome ir lēmusi 2017. gada septembrī paralēli EMP projekta STAMP aktivitātēm Rīgā un Cēsīs organizēt diskusiju ar EMP valdi, uzaicinot LR Kultūras ministrijas atbildīgās amatpersonas no kultūrpolitikas un ES fondu departamentiem. Tādā veidā būtu iespējams rosināt Kultūras ministriju iesaistīties arī ES kultūrai atvēlēto finanšu plānošanas procesā, un virzīt to Latvijai labvēlīgākā gultnē.

3. Viena no foruma darba sesijām tika veltīta projektam “Eiropas programma mūzikai “(European Agenda for Music). Projektu vada Eiropas Mūzikas padome. Tās mērķis ir noteikt mūzikas nākotnes prioritārās jomas un kādas darbības ir jāvelta muzikāli plaukstošai Eiropai. Programmai ir horizontāla pieeja, jo tā apvieno kā mūzikas industriju, tā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas lai vienoti veidotu Eiropas mūzikas politiku. Lai šāds dokuments būtu reprezentatīvs, kas atspoguļo visus Eiropas mūzikas nozares elementus, EMP aicinājusi savus dalībniekus, kā arī citas nozīmīgas organizācijas, kas nav EMP biedri, pievienoties debatēm par to, kādi pasākumi ir jāveic, lai nodrošinātu mūzikas jomā plaukstošu Eiropu Nākotnē. Arī Latvijas puse vairākkārt iepriekš ir iesaistījusies gan aptaujās, gan diskusijās.

Programma nosaka ilgtermiņa darbības un prioritātes visai mūzikas nozarei Eiropā, un tā ir atsauce Eiropas birokrātiskajām iestādēm. Eiropas mūzikas programma ļauj Eiropas mūzikas nozarē runāt “vienā valodā”, kas balstīta uz 5 mūzikas tiesībām. Tādēļ dažādajām tematiskām darba grupām tiek lūgts izstrādāt plānu savam ieguldījumam programmas veidošanā saskaņā ar 5 Mūzikas tiesībām un ņemot vērā mūzikas daudzveidības principu.

4. EMP tika uzņemtas divu valstu nacionālās mūzikas padomes - Krievijas un Norvēģijas.

Eiropas Mūzikas foruma ietvaros notika nacionālo mūzikas padomju globālo un starpkontinentālo projektu prezentācijas; atsevišķa darba sesija notika Eiropas mūzikas informācijas centru pārstāvjiem, notika neformālas diskusijas, sarunas, jaunu partnerību meklējumi. Latvijas mūzikas padomes pārstāvji piedalījās paralēlās apaļā galda diskusijās par mūzikas auditorijas attīstību (D. Bluķe) un Eiropas programmu mūzikai (S.Sējane).

 

 
Gaviļnieki Jūlijā

Sveicam LKS biedrus - jūlijā dzimušos:

01.07. - Alvils Altmanis

02.07. - Aija Engelmane

04.07. - Ilze Medne

13.07. - Gunda Vaivode

14.07. - Mārtiņš Boiko

28.07. - Valdis Zilveris

 


 
Gaviļnieki jūnijā

Sveicieni jūnijā dzimušajiem LKS biedriem:

01.06. Jeļena Voskresenska
04.06. Līga Celma
05.06. Gundega Šmite
07.06. Andris Vecumnieks
09.06. Anna Veismane
10.06. Indra Riše
10.06. Romualds Jermaks
12.06. Armands Šuriņš
14.06. Vilnis Šmīdbergs
16.06. Valdis Krastiņš
17.06. Uģis Prauliņš
18.06. Georgs Pelēcis
24.06. Ungars Savickis
30.06. Pauls Dambis

 
Maija Einfelde dzīvē un mūzikā

Krājuma "Maija Einfelde dzīvē un mūzikā" (Mūzikas akadēmijas raksti, XIII) atvēršanas svētki

Pirmdien, 12. jūnijā 16.00 JVLMA Ērģeļu zālē notiks krājuma Maija Einfelde dzīvē un mūzikā (Mūzikas akadēmijas raksti, XIII) atvēršanas svētki. Krājuma 1. daļa (autore Baiba Jaunslaviete) ietver līdz šim izvērstāko biogrāfisko pētījumu par Maiju Einfeldi. Savukārt 2. daļā apkopoti dažādu autoru raksti par komponisti: viņas daiļrades stilistisko kopainu (B. Jaunslaviete), teksta un mūzikas mijiedarbi kormūzikā (Gundega Šmite), Kora simfoniju (Zane Prēdele), sakrālo daiļradi (Jūlija Jonāne), Alta koncertu (Jeļena Ļebedeva), Sonāti meditāciju (Dzintra Erliha) un jūras tēmas metamorfozēm (Ilma Grauzdiņa). Bez tam krājumā iekļautas izvērstas intervijas ar Maijas Einfeldes kolēģiem un domubiedriem - Arturu Maskatu, Mārtiņu Viļumu, Andru Dārziņu un Aldi Liepiņu.    Atvēršanas svētku programmā arī kamermūzikas koncerts, t. sk. pirmatskaņojums: piedalās Larisa Bulava, Andra Dārziņa, Gidons Grīnbergs, Herta Hansena, Aldis Liepiņš, Ilona Meija, Veneta Miķelsone, Ieva Parša, Jānis Porietis, Maija Prēdele.

Aicināti visi interesenti!

 
Gaviļnieki maijā

Sveicam LKS biedrus - maijā dzimušos:

06.05. - Kristaps Pētersons

10.05. - Platons Buravickis

20.05. - Juris Kulakovs

20.05. - Ilona Breģe

21.05. - Nora Lūse

23.05. - Ģirts Bišs

26.05. - Imants Kalniņš


 
Mercurium Vankuverā
Ar prieku varu vestīt, ka ISCM festivālā 2.-.8.novembrī Vankuverā, Kanādā skanēs Gundegas Šmites skandarbs klavierēm Mercurium!
Asveikumi komponistei!
 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

JPAGE_CURRENT_OF_TOTAL