Sestdien, 6. martā plkst. 22.20 Galerijā Centrs

Koncerts ir par Rīgas sirdi – Vecrīgu. Skanēs mūzika un dzeja, kura radīta iedvesmojoties no šarmantākās pilsētas daļas auras un gara burvības. Visus komponistus un dzejniekus pilnīgi neviļus pārņēma leģendām apvītās Vecrīgas noslēpumainība, kā arī tikpat intriģējošais Marģera Zariņa stāstu krājums Vecrīga.
Programmas izveide bija visai neparasta. Reiz mēs satikāmies lai runātu par festivāla programmu. Un kāds (neatceros kurš) izteica nožēlu, ka nav iespējams noskaidrot festivāla centrālās personības M. Zariņa viedokli programmas sakarā. Bet man iešāvās prātā spoža ideja – jādancina šķīvis un Zariņa kunga domas taps zināmas! Viss noritēja kā plānots, Marģeris apstiprināja festivāla programmu par gana labu esam, vienīgi viņš uzstāja, ka festivāla atklāšanas koncertā noteikti jābūt viņa (šobrīd) mīļākajai dzejai – Ingmāras Balodes un Ulda Bērziņa (sākumā koncerts bija plānots kā vienkārši koncerts). Zariņa kunga domas mums ir likums. Turklāt viņš pats personīgi pat atlasīja dzejoļus.

Piedalās: valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets, Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti), Ingmāra Balode un Uldis Bērziņš (dzejas lasījumi), Pēteris Brīniņš (gaismas režija)

Programmā:
1. Mārtiņš Viļums
2007 Pilsēta uz ādas pūtēju kvintetam un sitaminstrumentiem
2. Ingmāra Balode
Dzejoļi no dažādām pilsētām I
3. Imants Mežaraups
2010 Humoreska par Marģera Zariņa tēmām pūtēju kvintetam (pasaules pirmatskaņojums)
4. Uldis Bērziņš
Dzejoļi par Vecrīgas tēliem I
5. Ingmāra Balode
Dzejoļi no dažādām pilsētām II
6. Gundega Šmite
2007 Trokšņu iela pūtēju kvintetam un sitaminstrumentiem
7. Uldis Bērziņš
Dzejoļi par Vecrīgas tēliem II
8. Alvils Altmanis
2010 Vecrīgas motīvi, cikls pūtēju kvintetam un sitaminstrumentiem (pasaules pirmatskaņojums)
I Korālis
II Vecās baznīcas pagrabos
III Jāņa sētas ''Hamlets''
IV Bastejkalns naktī
V Vecpilsētas polka

M. Viļums par savu darbu: „Āda ir apvalks. Cilvēks ir pilsēta otrpus ādas. Pilsēta dzimst tetovējumā šaipus ādas. Cilvēks kustās un pilsēta atdzīvojas... Sākumā bija āda un dzīvība. Tad radās pilsēta un dzīvība. Pilsēta kļuva par apvalku iekšpus ādas dzīvībai. Puses sajaucas un asinsrite, pirmatnējs sauciens savijas ar formu siluetiem, nozīmēm un mainīgiem simboliem.”

G. Šmite par savu darbu: „Skaņdarbs Trokšņu iela tapis, iedvesmojoties no daudzām leģendām, kas saistītas ar vienu no noslēpumainākajām Vecrīgas ielām. Trokšņu iela guvusi savu vārdu no tirgus dzīves šajā ielā tālajos viduslaikos, kā arī no vairāku amatnieku darbnīcu rosīgās un trokšņainās darbības daudzu gadsimtu garumā. Savukārt pie Trokšņu ielas esošie Zviedru vārti saistīti ar leģendu par iemūrētu latviešu meiteni, kas iemīlējusies zviedru karavīrā, un joprojām pusnakts stundās esot iespējams dzirdēt viņas čukstus. Skaņdarbs Trokšņu iela tiecas atdzīvināt senos skaņu tēlus, senās Rīgas atbalsis 21. gadsimta skaņu mākslas perspektīvā.”

A. Mieze par savu darbu: „Koncerta idejā iejūtoties, vēlējos skaņās ietērpt Vecrīgas piķmelno klusumu, kurš ir tik plašs, ka tajā sadzirdama gaisā ļoti zemu plūstošo mākoņu skaņa, kura vēl kavējas nejauši aizskartajās koku galotnēs.
Pēdējā laikā arvien biežāk pārliecinos, ka ļoti strauji zūd cilvēku spēja klausīties, nepārprotami mēs dzirdam daudz un dažādas lietas, bet retais prot saklausīt apkārtesošo.... klusumu....”

I. Mežaraups par savu darbu: „Kad saņēmu ziņu par pasūtījumu jaunam skaņdarbam Latviešu Jaunās mūzikas dienām, nosacījums bija tāds, ka man būs kaut kādā veidā jāizmanto vai jāparafrāzē kādas Marģera Zariņa tēmas par godu dižā komponista un rakstnieka simtgadei.  Tā arī tapa skaņdarbam virsraksts Parafrāzes par M. Zariņa tēmām.  Bet radošā procesa gaitā, tuvāk iepazīstoties ar M. Zariņa daiļradi, es sapratu, ka man labāk nesaspringt un drīzāk padoties viņa ironiskajai humora izjūtai.  Jo taču M. Zariņa mūzika tā jau ir piesātināta ar citātiem, parafrāzēm, stilizācijām, un stilistikas sadursmes viņam ir it kā rotaļas.
Darba gaitā sapratu, ka varbūt tiešāk būtu atzīt savu skaņdarbu kā Humoresku par M. Zariņa tēmām, cerot, ka tas nevienu neapvainos.  Šī nav ņirgāšanās, bet drīzāk centiens pasvītrot un mazliet groteskāk pārveidot šo un to, ko Zariņš savā laikā mums piedāvājis ar savu savdabīgo muzikālo humora izjūtu.  Citāti ir no sākuma nopietnāki, no Koncerta ērģelēm ar čelliem, bet drīz vien padodas gan „nopietniem“, gan ironiskiem izlēcieniem, kuri ir atrodami operā-baletā Svētā Maurīcija brīnumdarbi.  Šī partitūra ir gandrīz kā parodisku mūzikas citātu ābece.  Blakus stāv „oriģināla“ mūzika, šlāģeru fragmenti, klasicisma stereotipi, boogie-woogie, can-can, valši, himniski korāļi – it kā viss, kas būtu vispretrunīgākais mūzikā, bet organiski (un ironiski) apvienots. 
Es jutu, ka man šis skaņdarbs ir riskants ar to, ka es nekad neesmu sacerējis cita autora parafrāzes, nedz arī kaut ko tik „nenopietnu“.  Ceru, ka tas fenomens, ka jaunajā mūzikā ļoti reti parādās humors, dos šim skaņdarbam vismaz izklaidējošu funkciju, par kuru, es ceru, Marģerim Zariņam nebūtu iebildumu.”

A. Altmanis par savu darbu: „Ļoti cienu Marģeri Zariņu kā komponistu, jo mani pārsteidz viņa mūzikas svaigums, melodiķa talants un instrumentācijas meistarība. Nepārspējama ir komponista humora izjūta, kas ļoti spilgti atspoguļojas viņa rakstniecības daiļradē, piemēram, stāstu krājumā Vecrīga.
Man radās ideja komponēt ciklu Vecrīgas motīvi šādam instrumentu sastāvam. Ciklā ir piecas miniatūras.
1. Korālis – tas ir cikla ievads, svinīgāk ievedot Vecrīgas gaisotnē.
2. Vecās baznīcas pagrabos – šādai tēmai ciklā noteikti vajadzēja ieskanēties, jo Vecrīgā ir tik daudz baznīcu, un katra ar savu mistiku un svarīgu vietu Rīgas panorāmā. Šeit savā versijā citēju motīvus no Marģera Zariņa kinomūzikas.
3. Jāņa sētas „Hamlets” – bārs Hamlets ir izcilā latviešu saksofonista Raimonda Raubiško dibinātais džeza klubs. Tās ir atmiņas par šo leģendāro cilvēku, tā ir džeziskā smeldze, kas pievelk kā magnēts...
4. Bastejkalns naktī – šī ir viena no skaistākajām Rīgas vietām. Nav svarīgi, kāds gadalaiks, bet Bastejkalns ļaujas fantāzijām...
5. Vecpilsētas polka – kaut kur ieskanas Rīga dimd... bez šaubām jautra, jocīga un bezbēdīga cikla noslēdzošā miniatūra.