Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls Latvijas Jaunās mūzikas dienas ir ieņēmis stabilu un nozīmīgu vietu Latvijas koncertdzīvē, ikkatra gada marta mēnesī koncentrēti atklājot dažādu paaudžu aktīvo latviešu komponistu jaunāko mūziku dažādos žanros. Un ne tikai. Sākot ar trešo LJMD festivālu 2010. gadā festivāls koncentrējas ne tikai uz inovācijām, bet arī uz tradīciju pārmantojamību - festivāla centrā tiek izvirzīts spilgts ‘aizgājušo laiku’  komponists – pagājušogad tas bija komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš (1910-1993), šajā gadā  - komponists Gundaris Pone (1932-1994), kura 80 gadu jubileju vēlamies sākt ieskandināt jau šogad.

Līdz ar festivālu LJMD 2011 vēlamies nedaudz paplašināt laika nogriezni – ne tikai Pones mūzikas zīmē, bet arī godinot jubilāru Imanta Kalniņa (1941), programmā ieķaujot viņa leģendāro jaunības gadu meistardarbu Oktobra oratorija, kas skanēs LJMD 2011 atklāšanas koncertā. Savukārt Pones radošā darbība Latvijas kultūras vidē joprojām ir nepelnīti mazpazīstama, ko nevarētu teikt par komponista atpazīstamību starptautiskā mērogā - pēc Otrā pasaules kara Pone devās bēgļu gaitās, savu radošo dzīvi pavadot ASV un Itālijā, gūstot starptautisku ievērību un daloties savās radošajās idejās ar tādiem 20. gs. avangarda mūzikas dižgariem kā Luidži Nono (Pones skolotājs), Pjēru Bulēzu, u.c. ASV joprojām darbojās komponista izveidotais jaunās mūzikas ansamblis Pone ensemble for New Music; Pone ir vairāku ievērojamu starptautisku kompozīcijas konkursu laureāts un balvu ieguvējs. Poni raksturot nav viegli. Dualitātes un pretmeti žilbst, izsakot jebkuru apgalvojumu. Pones mūzikas valoda  ir  balstīta labākajās avangarda tradīcijās, taču vienlaikus komponists tiecās pēc demokrātiska izteiksmes veida. Jūtot atsvešinātību trimdas latviešu vidū, brīžiem viņš uzgrieza muguru pat savai latviskajai izcelsmei, demonstratīvi ‘francūziskojot’ savu uzvārdu kā Poné. Taču neviens cits kā Pone ir teicis arī sekojošo:

“Komponists ir visstiprākais tad, ja viņš meklē savas saknes. Latviešiem patlaban būtu ieteicams izmazgāt smadzenes no svešiem iespaidiem un vērst dziļu introspektīvu skatu sevī.”

Saasināta skaistuma izjūta, konceptuāli pamatots racionālisms, klusuma estētikas klātbūtne, metafizisks latviskās identitātes tuvums, intelektuāli asprātīgas spēles ar paradoksālām situācijām. Tas ir Gundaris Pone.

LJMD 2011 dzirdēsim dažādu paaudžu 26 mūslaiku latviešu komponistu – Maijas Einfeldes, Viļņa Šmīdberga, Marinas Gribinčikas, Imanta Kalniņa, Voldemāra Johansona, Ģirta Biša, Anitas Miezes, Santas Bušs, Anitras Tumševicas, Paula Dambja, Nika Gothama, Solveigas Selgas-Timperes, Jēkaba Nīmaņa, Valda Muktupāvela, Imanta Zemzara, Imanta Mežaraupa, Annas Veismanes, Indras Rišes, Aivara Kalēja, Ievas Klingenbergas, Lauras Gustovskas, Tālivalža Ķeniņa, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Selgas Mences un, protams, Gundara Pones –  mūziku. Katra LJMD 2011 festivāla koncerta programmu veido vismaz viens pirmatskaņojums, Gundara Pones opuss/si un pēdējo četru gadu laikā sacerēti skaņdarbi, kas sasaucas ar Pones idejām vai arī kādā īpašā aspektā rada estētisku papildinājumu. Festivāla programmā pārstāvēta mūzika visdažādākajos žanros – simfoniskā, kamermūzika, vokālā kamermūzika, elektroakustiskā mūzika u.c..

Festivāls kā allaž aicinājis labākos Latvijas mūziķus un māksliniekus, starp tiem Liepājas simfonisko orķestri, Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, solistus Sonoru Vaici, Ievu Paršu, Andru Dārziņu (Štutgarte), Rihardu Plešanovu, kamermūziķus Ēriku Kiršfeldu, Ilonu Meiju u.c. Festivāla programmu kuplinās režisores Zanes Kreicbergas vīzijas, kā arī mākslinieces Kristīnes Jurjānes zīmētie festivālā iekļauto komponistu portreti pastkaršu formātā, kas sasaucas ar Gundara Pones leģendāro klavierdarbu Pastkartes no Kurzemes.

Šogad festivāls Latvijas Jaunās Mūzikas dienas notiek sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizāciju "Ave Sol". Festivāla Latvijas Jaunās Mūzikas dienas koncerti notiks no 2011. gada 4. līdz 17. martam Rīgas koncertzālēs: LU aulā, Lielajā Ģildē, Spīķeru Koncertzālē, Rīgas Latviešu Biedrības nama Zelta zāle un Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļzālē, Melngalvju namā, kā arī Ventspils teātra namā Jūras vārti.