www.komponisti.lv - JAUNUMI

Elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas skaņdarbu konkurss komponistiem

Wed, 18 Mar 2026 12:52:00 +0000

Erica Synths un biedrība Artes Liberales izsludina elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas skaņdarbu konkursu kompozīcijas studentiem un profesionāļiem ar mērķi attīstīt nozares žanrisko daudzveidību un veicināt elektronisko instrumentu izmantojumu akadēmiskajā mūzikā. Uzvarētāji saņems naudas prēmiju un iespēju pirmatskaņot savu darbu festivālā “Skaņu mežs”.

Konkurss tiek izsludināts divās kategorijās:

● kompozīcijas studentiem (LR pilsoņi, kuri studē kompozīciju Latvijā vai ārzemēs);
● profesionāliem komponistiem (LR pilsoņi, kuri ieguvuši augstāko izglītību komponista profesijā Latvijā vai ārzemēs).

Pieteikumus (CV, motivācijas vēstuli, idejas aprakstu, partitūras un audio skices) iesūtīt
līdz 30. jūnijam, rakstot uz katrina@ericasynths.lv. Pieteikumi, kas iesniegti pēc 30.
jūnija, netiks izskatīti.

Kritēriji:

● skaņdarbā izmantoti 4–10 instrumenti, no kuriem vismaz puse ir elektroniskie instrumenti;
● koncertā skaņdarbs tiek atskaņots dzīvajā izpildījumā - instrumenti tiek spēlēti, nevis atskaņots ieraksts;
● vēlams izmantot dažādus, tai skaitā pašdarinātus (DIY) elektroniskos
instrumentus (ne tikai sintezatorus ar klaviatūru);
● skaņdarbam jābūt pierakstītam partitūrā;
● skaņdarbs nedrīkst būt iepriekš publicēts vai atskaņots publiskā koncertā;
● hronometrāža: 25–30 minūtes;
● darba tēmai ierobežojumu nav.

Termiņi:

1. posms – līdz 2026. gada 30. jūnijam jāiesūta skaņdarba idejas apraksts, partitūras paraugs un mūzikas skices audio formātā (2–5 min.), pievienojot autora CV un motivācijas vēstuli pus A4 apjomā angļu valodā. Iesniedzot šos materiālus, autors piekrīt konkursa nolikuma noteikumiem un apņemas tos ievērot. Organizētāju izveidota starptautiska žūrija izvēlas divus uzvarētājus – vienu katrā kategorijā. Rezultāti tiek paziņoti 2026. gada 15. jūlijā.

2. posms – līdz 2027. gada 30. janvārim uzvarētāji iesniedz skaņdarba partitūru un audio paraugu pilnā apjomā. Organizators komponšēšnas periodā var nodrošināt piekļuvi Erica Synths rezidencē esošajiem instrumentiem – https://garage.ericasynths.lv/articles/erica-synths-studio/.

3. posms – mēģinājumu process; profesionālo komponistu kategorijas uzvarētāja skaņdarba pirmatskaņojums festivālā Skaņu mežs 2027. gada rudenī. Mūziķu izvēle ir pēc komponista ieskatiem (Erica Synths mūziķu honorāriem piedāvā kopējo
finansējumu līdz EUR 1500; visus citus izdevumus komponists koordinē ar festivāla rīkotājiem).

Naudas balvas (pēc nodokļu nomaksas):

● studentiem – EUR 3000;
● profesionāliem komponistiem – EUR 7000;
● abās kategorijās uzvarētāji saņem 30% avansa maksājumu no balvas summas pēc pilnas partitūras un audio parauga iesniegšanas 2. posma beigās un 70% maksājumu no balvas summas – pēc darba realizācijas 3. posma beigās. Naudas balvas tiek izmaksātas, pārskaitot atbilstošās summas uz uzvarētāju norādītu bankas kontu.

Žūrija:

Orm Finnendahl https://orm-finnendahl.de/bio/bio_englisch.html
Oscar Bianchi https://www.oscarbianchi.com
Taavi Kerikmäe https://www.emic.ee/taavi-kerikmae
Maija Hynninen https://www.maijahynninen.com

Līgumi un juridiskie nosacījumi:

1. Rezultāti tiek izziņoti organizatora mājaslapā un sociālajos medijos, kā arī nosūtot skaņdarbu autoriem paziņojumu uz viņu norādīto e-pastu.

2. Uzvarētājiem jānoslēdz līgums ar konkursa organizatoru 14 dienu laikā pēc rezultātu paziņošanas, kurā precīzi noteikti pienākumi, izpildes termiņi un honorāri.

3. Žūrijai ir tiesības nepiešķirt balvu, ja darbi neatbilst kvalitatīvajām prasībām.

4. Žūrijas lēmums ir galīgs un neapsūdzams.

5. Ja uzvarētājs nerealizē skaņdarba radīšanas procesu līdz tā atskaņošanai koncertā, uzvarētājs atmaksā tam izmaksāto balvas summu. Ja uzvarētājs nerealizē minēto procesu ārkārtēju un neparedzamu apstākļu dēļ, kuri objektīvi kavē minēto procesu, un vienojas ar organizētājiem par skaņdarba realizāciju vēlākā laikā, tad organizētāji var neatprasīt izmaksāto balvas daļu. Ja uzvarētājam nav iespējams realizēt procesu, vai ja uzvarētājs nevienojas par skaņdarba realizāciju vēlākā laikā, tad organizētāji var nodot ieceri realizēšanai citam autoram.

6. Organizētājs patur tiesības veikt izmaiņas nolikumā ar iepriekšēju paziņojumu.

7. Dalībnieks piekrīt savu datu apstrādei konkursa vajadzībām.

8. Visas strīdu gadījumos lēmums tiek pieņemts saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

Tiesības uz skaņdarbu:

1. Skaņdarba autors saglabā visas autora tiesības uz skaņdarbu.

2. Skaņdarba autors veicina skaņdarba izpildījumu un skaņdarba ierakstu atskaņošanu. Šajā nolūkā autors dara pieejamu skaņdarba partitūru izpildītājiem, kuri vēlas atskaņot skaņdarbu, neliedz atļauju izmantot skaņdarba ierakstus un citādi rīkojas tā, lai nekavētu un iespēju robežās veicinātu skaņdarba izmantošanu.

3. Par skaņdarba un tā ierakstu izmantošanu skaņdarba autors prasa no izmantotājiem atlīdzību tādā apmērā, kāds nerada šķēršļus skaņdarba iespējami biežākam izpildījumam un skaņdarba ierakstu biežākai atskaņošanai.

4. Neatkarīgi no autora atļautās skaņdarba un tā ierakstu izmantošanas, organizatori var lūgt, lai autors atļautu izpildīt skaņdarbu organizatoru izvēlētos pasākumos vismaz 2 reizes gadā.

5. Ja autors nav laikus izsniedzis atbilstošu atļauju (licenci) šādai izmantošanai organizatoru norādītajā pasākumā, tad jebkurš no organizatoriem var autora vārdā izsniegt šādu atļauju (licenci) attiecīgajam izmantotājam, attiecīgajam izpildījuma gadījumam, neprasot par to samaksu no izmantotāja. Atlīdzība autoram par šādu autora vārdā izsniegtu atļauju ir iekļauta autoram izmaksātajā naudas balvā.

Pārpublicēts no www.ericasynths.lv

Festivāls “Baltijas Mūzikas dienas 2026. Mēs dzīvojam citos laikos” šogad notiks Rīgā un Liepājā no 9. līdz 17. aprīlim

Mon, 02 Feb 2026 19:00:00 +0000

Šī gada aprīlī uz Rīgu un Liepāju atceļos laikmetīgās mūzikas festivāls “Baltijas Mūzikas dienas”, centrālais mūsdienu mūzikas notikums Baltijas valstīs, kas rotē starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Šogad Baltijas Mūzikas dienas ar moto “Mēs dzīvojam citos laikos” aizsāk ciešu sadarbību ar Ziemeļvalstu mūzikas dienām un Somijas, Zviedrijas, Īslandes, Norvēģijas, Dānijas, Skotijas un Fēru salu komponistu savienībām: programmās dzirdēsim ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļvalstu komponistu interesantākos darbus.

Festivāls, kas stiprina Baltijas valstu lomu Eiropas kulturālajā dialogā un pozicionē mūs kā aktīvus dalībniekus tās kultūras telpā, ir jaunrades platforma: programmā dzirdēsim vismaz 15 Baltijas valstu pirmatskaņojumus, kā arī vēl vismaz 30 darbus, daudzus Latvijas pirmatskaņojumā. Puse koncertu notiks Rīgā, bet otra puse Liepājā, atbalstot Liepājas kā kultūras galvaspilsētas atpazīstamību un veicinot mūziķu, komponistu un ideju apmaiņu starp abiem reģioniem.

“Baltijas Mūzikas dienas 2026” aicina klausītājus iedziļināties daudzveidīgā laika pieredzē. Moto “Mēs dzīvojam citos laikos” akcentē gan Baltijas valstu atšķirīgo vēsturisko pieredzi, gan dažādās laikmetīgās mūzikas interpretācijas par to, kā tiek uztverts un piedzīvots laiks. Festivāla koncerti izgaismos pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbību, kolektīvo atmiņu un jaunās reģiona perspektīvas. Deviņu koncertu laikā programmā pētītas dažādās laika izpratnes, katrā piedāvājot unikālu skatījumu uz laika plūdumu, pašreizējo mirkli un mūsu vietu tajā. Šie koncerti balstīti emocionālos, filozofiskos un poētiskos laika atainojumos – no kosmiskiem cikliem līdz eksistenciālām izvēlēm, no nepastāvības rakstura līdz kustības paradoksiem.

“Nav nejaušība, ka Baltijas Mūzikas dienas šogad notiek Latvijā. Rīga un Liepāja uz laiku kļūst par kopīgu laikmetīgās mūzikas telpu Baltijai un Ziemeļiem — vietu, kur mākslinieki, kuri tāpat vienmēr dzīvo nedaudz citā laikā, var kopīgi domāt par mūsu kopīgo tagadni. Šis festivāls ne tikai uzdod jautājumu, kāds ir mūsu laiks, bet vēlas zināt arī, ko tas spēj dot citiem un ko atstās nākamajām paaudzēm”, – saka Krists Auznieks, Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs.

Baltijas Mūzikas dienas 2026 nav tikai festivāls, bet arī ilgtermiņa platforma Baltijas kultūras balss stiprināšanai Eiropas un pasaules kontekstā. Tā unikāli kūrētā struktūra, kas apvieno visu trīs Baltijas valstu komponistu savienības, padara to par vienīgo šāda mēroga kopprojektu Eiropā. Ar 15 pasaules pirmatskaņojumiem, 9 koncertprogrammām, 30+ darbu atskaņojumiem, starptautiskām delegācijām un ilgtspējīgu sadarbību ar Ziemeļvalstu komponistu savienībām, festivāls vienlaikus ir jaunrades laboratorija, kultūras diplomātijas instruments un sociāli atbildīga platforma, kas pieejama plašai sabiedrībai.

Festivāla programma:

10. aprīlis: Kairos/Chronos. Liepājas Simfoniskais orķestris – koncertzāle “Lielais dzintars”, Liepāja

11. aprīlis: Spoku straumes. Klausīšanās seansi – koncertzāle “Lielais dzintars”, Liepāja

11. aprīlis: Vēstules jaunam dzejniekam. Latvijas Radio koris – koncertzāle “Lielais dzintars”, Liepāja

12. aprīlis: Pagriežot laiku. Ensemble for New Music Tallinn – koncertzāle “Lielais dzintars”, Liepāja

13. aprīlis: Laika bulta. Twenty Fingers Duo – Latvijas Radio 3 “Klasika”, tiešraide

14. aprīlis: Aktīva pieeja: mūzikas radīšanas pieejamības paplašināšana ar tehnoloģiju palīdzību. Skotu komponista Bena Lunna meistarklase – JVLMA, Rīga

14. aprīlis: Laiks celties. Qullaq – Ģertrūdes ielas teātris, Rīga

15. aprīlis: Divi ziemeļu laiki. Aud the Deep Minded un HAV Duo – Ģertrūdes ielas teātris, Rīga

16. aprīlis: Bezlaika izcelsme. Orķestris Rīga – VEF Kultūras pils, Rīga

17. aprīlis: Laika upe. Reinis Zariņš – Spīķeru koncertzāle, Rīga

Biļetes uz festivāla koncertiem Rīgā un Liepājā pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv

Festivāls top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars”, Liepājas valstspilsētas pašvaldības, Nordic Music Days, Nordic Culture Fund, Nordic Council of Ministers, Culture Action Europe un Statens Kunstfond atbalstu; festivālu informatīvi atbalsta Latvijas Radio 3 “Klasika”.

VAIRĀK PAR PROGRAMMU

"Latviešu kamermūzikas jaunumi" - trešais koncerts

Thu, 18 Sep 2025 12:00:00 +0000

Latvijas Komponistu savienība ar lepnumu piedāvā koncertcikla “Latviešu kamermūzikas jaunumi” trešo programmu – latviešu komponistu jaunāko veikumu kamermūzikas žanrā.

Šī koncertu sērija ne tikai iepazīstina ar pasaules un Latvijas pirmatskaņojumiem, bet arī atdzīvina darbus, kas tapuši pandēmijas gados un līdz šim skanējuši tikai tiešraižu koncertos. Programma, kas izskanēs 2. oktobra vakarā būs atšķirīga un saistoša ar elektroniskās komponentes klātbūtni - vairāki skaņdarbi, kas skanēs koncertā, ir sacerēti dzīvajiem instrumentiem un elektronikai. Viens no tiem, šobrīd Jeila universitātē studējošās komponistes Annijas Annas Zariņas skaņdarbs “I" , kuru dzirdēsim soprāna Viktorijas Majores interpretācijā. Savukārt, Jēkaba Nīmaņa "In the ripples of time, an echo of the past" saksofonam un elektronikai savu pirmatskaņojumu piedzīvoja šovasar Fēru salās un 2. oktobra koncertā būs dzirdams tā Latvijas pirmatskaņojums (saksofons - Arvīds Kazlausks). Koncerta īpašais notikums būs Uģa Prauliņa klavieru trio “Ainavas I & II” pasaules pirmatskaņojums, kurā ar pašu meistaru pie klavierēm saspēlēsies vijolnieks Raimonds Melderis un čellists Ainārs Paukšēns.

Programmā:
Jēkabs Nīmanis "In the ripples of time, an echo of the past" saksofonam un elektronikai (pirmatskaņojums Latvijā) Atskaņo Arvīds Kazlausks

Annija Anna Zariņa “ I “ balsij un elektronikai (pirmatskaņojums Latvijā). Atskaņo Viktorija Majore

Evija Skuķe “Neirozes” klavieru kvintetam. Atskaņo Arvīds Zvagulis, Konstantīns Paturskis, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš un Rihards Plešanovs

Indra Riše Stīgu kvartets nr.2. Atskaņo Arvīds Zvagulis, Konstantīns Paturskis, Pēteris Trasuns un Kārlis Klotiņš

Vineta Līce “Balsis un atbalsis” čellam, klavierēm un elektronikai. Atskaņo Miķelis Dobičins un Rihards Plešanovs

Anna Veismane “Trembling Grey” čellam un klavierēm (pirmatskaņojums Latvijā). Atskaņo Kārlis Klotiņš un Rihards Plešanovs

Leonīds Lobrevs “Illusorium” klavierēm četrrocīgi. Atskaņo Roksana Tarvide un Kaspars Bumbišs

Uģis Prauliņš “Ainavas I & II” vijolei, čellam un klavierēm (pirmatskaņojums). Atskaņo Raimonds Melderis, Ainārs Paukšēns un Uģis Prauliņš

JVLMA studentiem un mācībspēkiem, kā arī Latvijas Komponistu savienības biedriem ieeja bez maksas. Biļetes www.bilesuparadize.lv

Koncertu organizē Latvijas Komponistu savienība, finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla Fonds.

Latviešu kamermūzikas jaunumi

Tue, 07 Jan 2025 15:50:00 +0000

Latvijas Komponistu savienība ar lepnumu piedāvā koncertcikla “Latviešu kamermūzikas jaunumi” nākamo programmu – latviešu komponistu jaunāko veikumu kamermūzikas žanrā.

Šī koncertu sērija ne tikai iepazīstina ar pasaules un Latvijas pirmatskaņojumiem, bet arī atdzīvina darbus, kas tapuši pandēmijas gados un līdz šim skanējuši tikai tiešraižu koncertos. Programma, kas izskanēs 31. janvāra vakarā, solās būt neaizmirstama, apvienojot dažādu paaudžu skaņražus un izpildītājus. Uz skatuves redzēsim tādas zvaigznes kā Ilona Bagele, Agnese Egliņa, Guna Šnē, kā arī daudzsološus jaunos māksliniekus. Īpaši izceļams ir starptautisko konkursu laureāts, pianists Daniils Mickevičs, kurš atskaņos Ilonas Breģes vērienīgo Porcelāna sonāti. Aicinām pievienoties šim muzikālajam piedzīvojumam, kurā atklāsim latviešu kamermūzikas jaunākās vēsmas, radošo spēku un izcilos izpildītājus!

Programmā:
Selga Mence “Nakts dziesmas”, atskaņo Liene Denisjuka- Straupe (flauta), Elīna Endzele (marimba), Kristīne Paula (klavieres)

Māris Lasmanis “Dziesmu cikls ar Jura Helda vārdiem” (pirmatskaņojums), atskaņo Ilona Bagele (mecosoprāns) un Māris Lasmanis (klavieres)

Marina Vidmonte "Dancing Graffiti", atskaņo Kristians Grasbergs (flauta), Kate Kalniņa (oboja) un Daniela Grugule (klavieres)

Santa Bušs “Im Gewitter der Rosen…" čellam (pirmatskaņojums Latvijā), atskaņo Guna Šnē

Ilona Breģe "Porcelāna sonāte" klavierēm (koncerta pirmatskaņojums), atskaņo Daniils Mickevičs

Diāna Gritāne klavieru trio "Tukšas rotaļu pēdas" (pirmatskaņojums), atskaņo Daniils Bulajevs (vijole), Guna Šnē (čells) un Agnese Egliņa (klavieres)

Oskars Herliņš “Movements” trombonu kvartetam (pirmatskaņojums), atskaņo Ance Vanaga, Sintija Millere, Kristaps Malahovskis un Edvīns Alpajevs

Alvils Altmanis “Elēģija” (pirmatskaņojums), atskaņo Guna Šnē (čells) un Agnese Egliņa (klavieres)

Mārīte Dombrovska "Ziemas dienasgrāmata", atskaņo Kristians Grasbergs (flauta), Kate Kalniņa (oboja) un Zhaoyang Lu (klavieres)

Biļetes "Biļešu paradīzē": https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/148529

JVLMA studentiem un mācībspēkiem, kā arī Latvijas Komponistu savienības biedriem ieeja bez maksas.

Koncertu organizē Latvijas Komponistu savienība, finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla Fonds.

Smaržu mūzikas vakars

Sun, 05 Jan 2025 15:37:00 +0000

!!! Pieteikšanās pasākumam ir beigusies, abi seansi ir nokomplektēti !!!

Galerija NĀSĪ un Latvijas Komponistu savienība 8. janvārī plkst. 19:00 un 21:00 aicina uz smaržu mūzikas jeb osmosonic mākslas vakaru. Tajā apmeklētāji iepazīsies ar ožas un mūzikas apvienošanas piemēriem un klausīsies, kā arī smaržos argentīniešu komponista Bruno Meza (Bruno Mesz) skaņdarba “Osmosonic Study No 5” fragmentus. Pasākums notiks Latvijas Komponistu savienības telpās (Baznīcas ielā 37-3, Rīgā). Lūgums reģistrēties, sūtot epastu uz komponisti.lv@gmail.com

Osmosonic māksla paplašina mūzikas pieredzi ar smaržas elementiem. Šī mākslas forma ir pazīstama kopš Aleksandra Skrjabina un Kloda Debisī laikiem. Smarža un mūzika kopš seniem laikiem ir izmantotas reliģiskos rituālos, svētkos un mītos, jo abu uztvere ir dziļi savstarpēji saistīta gan emocionāli, gan fizioloģiski.

Pasākuma programma:
1. Sandris Mūriņš (Galerijas NĀSĪ un Scent Camera dibinātājs) stāstīs par cilvēka ožas īpatnībām un tās unikālo atsķirību no citām maņām.
2. Bruno Mesz sniegs tiešsaistes lekciju par smaržu izmantošanu mūzikā, tostarp Karlheinca Štokhauzena (Karlheinz Stockhausen) un Gerharda Stēblera (Gerhard Stäbler) darbos.
3. Tiks demonstrēti skaņdarba “Osmosonic Study No 5” fragmenti. Smaržas – “Ārēja melanholija” un “Iekšēja melanholija” – veidojusi smaržu dizainere Marija Zeņa. Skaņdarbs pēta skaņas un smaržas līdzāspastāvēšanu un to savienošanu kopīgā maņu pieredzē.

Latvijas Komponistu savienības vadītājs Krists Auznieks uzsver: “Osmosonic eksperimenti ir aizraujoši, jo paplašina mūzikas klausīšanās pieredzi, pievienojot smaržas dimensiju.”

Komponists Bruno Mezs norāda: “Šajā darbā eksperimentēju ar ožas un dzirdes saplūšanu, radot unikālu multisensoru uztveres pieredzi.”

Bruno Mezs ir mākslas zinātnieks un profesors Tres de Febrero Nacionālajā Universitātē (Argentīna), kurš izstrādājis multisensoriskas instalācijas un performances. Viņa darbi izstādīti tādos muzejos kā Cooper Hewitt Design Museum (Ņujorka), MALBA (Buenosairesa) un Loop Barcelona. Galerija NĀSĪ ir konceptuāla platforma, kas veicina eksperimentus smaržas un mākslas mijiedarbībā.

Tue, 24 Dec 2024 15:10:00 +0000

Tuvplānā - Andris Vecumnieks

Mon, 09 Dec 2024 10:14:00 +0000

Gada noslēdzošajā “Tuvplānā”, tā moderators Rolands Kronlaks sarunāsies ar komponistu Andri Vecumnieku, kuru pazīstam ne tikai kā komponistu, bet arī erudītu mūzikas jomas pārzinātāju un smalku interpretu - diriģentu, kura darbībā īpaša vieta ierādīta latviešu mūsdienu komponistu mūzikai. Tāpat arī kā izcilu pedagogu, kurš izaudzinājis vairākas komponistu un diriģentu paaudzes Mūzikas akadēmijā.

Runājot par Andra Vecumnieka daiļradi, Orests Silabriedis raksta: “Andris Vecumnieks savā mūzikā ir izteikti divējāds. Biežāk zinām viņu kā spožas izdomas, asprātīgu stilizāciju un rotaļprieka pilnu komponistu, kurš virtuozi spēlējas vai nu pats ar savām vai arī Ramo, Mocarta, Bēthovena, Paganīni, Sašas Vladi un citu meistaru skaniskajām tēmām. Pavisam citāds ir tas Vecumnieks, kurš sazin kādēļ palicis pats savā paēnā, un te runa par, piemēram, izjusto kora poēmu “Dvēselīte”, iespaidīgajām “Baltkrievu dziesmām” vai “Krimas tatāru dziesmām”, smalko Musica piana, spēcīgajiem stīgu kvarteti un vēl, un vēl."
11. decembra vakarā runāsim ne tikai par Andra Vecumnieka mūzikas estētiku, bet arī par tās teorētiskajiem aspektiem un kompozīcijas tehniku.

Andris Vecumnieks dzimis 1964. gada 7. jūnijā Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Ģederta Ramaņa kompozīcijas klasē (1987), vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Pētera Plakida – maģistra grāds kompozīcijā (1992) – un meistarstudijās Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā pie Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandström, 1993). Absolvējis Viestura Gaiļa operas un simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi (2001), piedalījies vairākās starptautiskās diriģēšanas meistarklasēs. Latvijas Kultūras akadēmijā(apakšnozarē Kultūras teorija) ieguvis mākslas zinātņu doktora grādu (2015).
Pēdējos gados arvien lielāku nozīmi ieguvis Andra Vecumnieka orķestra diriģenta darbs. Viņš līdz 2017./2018. gada sezonai bija JVLMA simfoniskā orķestra diriģents, kamerorķestra Sinfonia Concertante mākslinieciskais vadītājs un LNSO diriģents (2012-2014 bijis arī LNSO padomnieks mākslinieciskajos jautājumos). Vada EDMS simfonisko orķestri (no 1997. g.), kopā to un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu iestudējis Hermaņa Severīna Lēvenšelda baletu Silfīdas LNO (2001). Bijis starptautiskā konkursa Unga Artisten (Zviedrija) pavadošā orķestra diriģents (2000, 2001). Sadarbojies arī ar Liepājas Simfonisko orķestri, Profesionālo pūtēju orķestri Rīga, Latvijas Jauniešu pūtēju orķestri, Filharmonijas kamerorķestri, Jauno Rīgas kamerorķestri, Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra simfonisko orķestri, Baku Valsts kamerorķestri, Omskas akadēmisko simfonisko orķestri u.c. Koncertējis Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Uzbekijā, Zviedrijā u.c.
Piedalījies starptautiskos kompozīciju konkursos, ieguvis laureāta balvas Latvijas kora un kamermūzikas konkursos. Ir Sergeja Prokofjeva IV Starptautiskā diriģentu konkursa diplomands (Sanktpēterburgā, 2003). JVLMA saņēmis Māras Doles stipendiju (2009). Darbi atskaņoti Latvijā, Krievijā, Vācijā, Uzbekijā, ASV, Francijā, Luksemburgā u.c.

Pasākums notiek Latvijas Komponistu savienības telpās - Rīgā, Baznīcas ielā 37-3. Sākums - pl. 19.00

Tuvplānā komponiste Santa Ratniece

Tue, 26 Nov 2024 12:45:00 +0000

28.novembrī sarunu ciklā "Tuvplāns" tiksimies ar komponisti Santu Ratnieci, klausīsimies viņas mūziku un diskutēsim par to. Sarunu vadīs komponists Rolands Kronlaks.

Satikt Santu Ratnieci Rīgā nebūt nav ikdienišķi, jo Santas patstāvīgā mītnes vieta ir Vīne, bet uzturoties Latvijā, viņa vairāk ir iemīļojusi dzīvi dabas ielokā Mazsalacas pusē. Mūsu iespēja satikties ir saistīta ar Santas skaņdarba “Vigilia del Mattino” atskaņojumu, kurš izskanēs Latvijas Radio kora koncertā 29. novembrī. Bet sarunā 28. novembra vakarā uzzināsim par viņas iedvesmas avotiem, komponēšanas paražām un to, kas ir mainījies viņas sajūtās par mūziku un kompozīciju karjeras gaitā.

Santa Ratniece sāka mācīties mūziku Valmieras Mūzikas skolā klavierspēles klasē. Vēlāk, 1992. gadā viņa sāka apgūt mūzikas teoriju Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Rīgā un savu izglītību turpināja J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, absolvējot muzikoloģijas studiju programmu (2000) un kompozīciju (2002) pie profesora Romualda Kalsona. Vēlāk viņa studēja kompozīciju pie angļu komponista Deivida Roulenda Enshedes konservatorijā Nīderlandē. Pēc tam Santa Ratniece turpināja studijas Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā pie igauņu komponistes Helēnas Tulves un 2007. gadā ieguva maģistra grādu.

Santas Ratnieces mūzika ir skanējusi Eiropā, Austrālijā, Kanādā, ASV un Dienvidamerikā To ir atskaņojis Latvijas Radio koris, orķestris RĪGA, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, vokālā grupa Putni, pianisti Vestards Šimkus un Reinis Zariņš, klavesīniste Ieva Saliete, Trio Art-i-Shock, Trio Palladio, stīgu kvartets ReDo (Latvija), NYYD Ensemble, Ensemble Resonabilis, Igaunijas Nacionālais vīru koris, Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris (Igaunija), Ensemble Sarband, Ensemble Recherche, Leipziger Blaserquintett, Ensemble Avantgarde, Ensemble RARO, Deutsch-Skandinavische Jugend-Philharmonie (Vācija), Arditti Quartet, BBC Singers (Anglija), Nederlands Kamerkoor, Cappella Amsterdam, Scordatura Ensemble (Nīderlande), Musiques Nouvelles, Ensemble Fractales (Beļģija), Quatuor Molinari (Kanāda), Sidnejas Simfoniskais orķestris (Austrālija), SOCO Ensemble (Urugvaja), Kronos Quartet un daudzi citi pazīstami mākslinieki.

Plašākai publikai Santas Ratnieces mūzika kļuva pazīstama 2004. gadā, kad viņas skaņdarbs “sens nacre” (perlamutra izjūta) ieguva pirmo vietu Starptautiskajā UNESCO International Rostrum of Composers konkursā, kategorijā komponistiem līdz 30 gadiem. Kopš tā laika viņa ir saņēmusi daudzus apbalvojumus un nominācijas, tai skaitā trīs reizes Lielās Mūzikas balvas nomināciju par gada jaundarbu - “Hirondelles du Coeur” (Sirds bezdelīgas) korim un orķestrim 2006. gadā, Koncertu klavierēm un simfoniskajam orķestrim 2014. gadā un “Pļavas” pūtēju orķestrim 2019. gadā. “Saline” korim un Kamersimfonija “Shant Nadi” (Lēna upe) ir ieguvušas rekomendēto skaņdarbu statusu Starptautiskajā UNESCO International Rostrum of Composers. 2021. gadā Santa Ratniece ir ieguvusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristapa” kā labākais komponists par mūziku filmai “Dabiskā gaismā”. Tāpat komponiste ir saņēmusi vairākas Autortiesību bezgalības balvas.

Tuvplāns - saruna ar komponisti Annu Fišeri

Tue, 05 Nov 2024 15:23:00 +0000

Atsākoties sarunu ciklam "Tuvplāns", tiksimies ar komponisti Annu Fišeri, klausīsimies viņas mūziku un diskutēsim par to. Sarunas moderators - komponists Rolands Kronlaks.

Komponistes Annas Fišeres mūzika aptver plašu žanrisko teritoriju - operas, kamermūziku skaņdarbus korim un vokālajiem ansambļiem, elektroakustiskas kompozīcijas, skaņas instalācijas u.c. Pievēršot uzmanību skaņas vissmalkākajām īpašībām, viņa to uztver kā dzīvu organismu, kam jau pašam par sevi piemīt muzikāla forma. Pētot katra instrumenta tembrālās, fakturālās un tehniskās iespējas, Anna savu radošo procesu bieži organizē ciešā sadarbībā ar mūziķiem, nonākot pie rūpīgi konstruētām skaniskām arhitektūrām.

Ievērojamāko skaņdarbu vidū minama “Koku opera. Vējgāzes”, kas tapusi, iedvesmojoties no zinātniskajiem pētījumiem par augu neirofizioloģiju un mežu ekoloģiju, un kuras pirmizrāde 2019. gadā notika vecās audzes mežā Hirinsalmi, Somijā; "Carmen Sibyllae" (Sibillas dziesma) simfoniskajam orķestrim un jauktajam korim ar Vergilija “Ceturtās eklogas” tekstu, pirmatskaņojums divdesmit ceturtajā Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” izpildījumā 2021. gadā opera “Vēsā” septiņām balsīm, diviem perkusionistiem, ragu arfai un elektronikai, pēc mākslinieces Katrīnas Neiburgas un Valmieras “Vasaras teātra festivāla” pasūtījuma, sadarbībā ar “Latvijas Radio kori”.

Anna saņēmusi “Lielo mūzikas balvu” 2023. gadā kategorijā “Gada iestudējums” par operu "Vēsā”, tikusi nominēta šai balvai kā “Gada komponiste” par “Carmen Sibyllae”, viņas skaņdarbs "Mundus Invisibilis" uzvarējis Ņujorkas stīgu kvarteta “Quartet 121” izsludinātajā starptautiskajā “Stīgu kvarteta jaundarbu konkursā” 2021. gadā. Gada balva teātrī “Spēlmaņu nakts 2022”, žūrijas specbalva operai “Vēsā” un Gada balva teātrī “Spēlmaņu nakts 2020”, kategorijā “Gada muzikālās partitūras autore”.

Nākamie cikla "Tuvplāns" pasākumi:

28. novembrī - Santa Ratniece un 11. decembrī - Andris Vecumnieks

Latviešu kamermūzikas jaunumi

Tue, 10 Sep 2024 10:58:00 +0000

28. septembrī pl. 17.00, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē izskanēs koncertprogramma "Latviešu kamermūzikas jaunumi".

Latvijas Komponistu savienība ar divām koncertprogrammām “Latviešu kamermūzikas jaunumi” septembrī un janvārī vēlas iepazīstināt klausītājus ar komponistu jaunāko veikumu kamermūzikas žanrā. Kaut arī pārsvarā koncertos izskanēs pirmatskaņojumi vai Latvijas pirmatskaņojumi, vēlējāmies aktualizēt arī komponistu mūziku, kas tapa pandēmijas gados un tika vienreiz atskaņota tiešraides koncertos. Mūsu 28. septembra koncertprogrammas īpašais notikums būs Georga Pelēča apjomīgā klavieru kvinteta “Pārmijas” pirmatskaņojums.

Programma:

Anitra Tumševica “Noskaņu ēnas” klavierēm (pirmatskaņojums). Atskaņo Agnese Egliņa;
Renāte Stivriņa "Composition VII" (inspired by W. Kandinsky) flautai, mežragam, altam, čellam (pirmatskaņojums Latvijā). Atskaņo Egija Sproģe, Daniels Sabanskis, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš;
Gundega Šmite "Somnio (in)somnium" flautai solo (pirmatskaņojums Latvijā). Atskaņo Egija Sproģe;
Imants Zemzaris “Tekošais moments” (The Flowing Moment) un “Promenāde”. Atskaņo klavieru kvartets "Quadra" - Arvīds Zvagulis, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš, Rihards Plešanovs;
Andrejs Selickis “Selica” ("Gājputns") flautai solo. Atskaņo Egija Sproģe;
Georgs Pelēcis “Pārcelšanās” kvintets klavierēm un stīgu kvartetam (pirmatskaņojums). Atskaņo Arvīds Zvagulis, Andrejs Jegorovs, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš, Rihards Plešanovs;
Andris Vecumnieks Sonāte klarnetei un klavierēm. Atskaņo Artūrs Perts un Agnese Egliņa.

Rīko: Latvijas Komponistu savienība
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biļetes tikai iepriekšpārdošanā “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

Latvijas Komponistu savienības biedriem kā arī JVLMA studentiem un mācībspēkiem ieeja koncertā bez maksas.